1958. gadā PSRS Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas celtniecību. Latvijas PSR Ministru kabinets noteica rūpnīcas celtniecību laika posmā no 1963. gada līdz 1965. gadam.
1958. gadā PSRS Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas celtniecību. Latvijas PSR Ministru kabinets noteica rūpnīcas celtniecību laika posmā no 1963. gada līdz 1965. gadam.
1963. gads
1963. gadā līdz ar Olaines Plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcas celtniecību tika uzsākta Olaines Ķīmisko reaktīvu rūpnīcas centrālās laboratorijas korpusa celtniecība. Rūpnīcas projektu izveidoja Harkovas “Giprohimreaktiv”. Celtniecības darbos piedalījās 35. profesionāli tehniskās skolas absolventi un ieslodzītie, kuri strādāja celtniecības speciālistu uzraudzībā. Centrālās laboratorijas korpuss pēc projekta bija paredzēts kā četru stāvu celtne ar speciāli izbūvētām laboratorijas telpām. Pirms centrālās laboratorijas korpusa nodošanas ekspluatācijā rūpnīcas direktors bija J. Staivo.
1965. gads
1965. gadā ekspluatācijā tika nodots centrālās laboratorijas korpuss. Par rūpnīcas direktoru kļuva G. Gaišais. Pēc celtniecības darbu beigšanas 35. Profesionāli tehniskās skolas audzēkņi dienām ilgi iekārtoja, mazgāja un uzkopa rūpnīcas centrālās laboratorijas korpusa telpas.
1966. gads
1966. gadā Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīca uzsāka ražošanu. Par rūpnīcas direktoru kļuva bijušais Rīgas cementa fabrikas direktors Boriss Ļebedjevs. Rūpnīcas centrālā laboratorija pirmās izstrādes ražošanai nodeva 1966. gadā un līdz 1971. gadam izstrādāja gandrīz 500 preparātu. 1966. gada 10. jūlijā ekspluatācijā nodeva rūpnīcas itakonskābes cehu. Itakonskābi izmantoja sintētisko mazgāšanas līdzekļu ražošanā, un Olainē ražotā bija lētāka un kvalitatīvāka.
1968. gads
1968. gadā ekspluatācijā tika nodots bioķīmisko preparātu cehs, kurā ražoja fermentus, olbaltumvielas un citus bioķīmiskos preparātus pārtikas rūpniecībai, medicīnai un mikrobiologu vajadzībām.
1972. gads
1972. gadā ekspluatācijā nodeva pēdējo rūpnīcas lielo ražošanas ēku – organiskās sintēzes cehu. Šajā cehā ražoja organiskās sintēzes preparātus, kurus izmantoja pētniecībā, medicīniskajā rūpniecībā, tautsaimniecībā un lauksaimniecībā.
Rūpnīcas kopējā teritorija aptvēra 17,2 ha, un bez ražošanas cehiem rūpnīcai bija savas ūdens attīrīšanas iekārtas, palīgcehu bloks, slāpekļa un skābekļa stacija. Blakus bioķīmisko preparātu ražošanas ceham tika uzcelta telpa ar savdabīgu nosaukumu – “Vivārijs”. Vivārija celtne bija domāta dzīvnieku turēšanai zinātniskajiem pētījumiem, bet, tā kā rūpnīca pētījumus ar dzīvniekiem neveica, tad Vivārijā ierīkoja kopmītnes telpas rūpnīcas inženiertehniskajiem darbiniekiem un strādniekiem
Apvienības “Bioķīmiskie Reaktīvi” izveide
1976. gadā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ķīmiskās rūpniecības ministrijas rīkojumu izveidoja Zinātnisko Ražošanas Apvienību “ Bioķīmiskie Reaktīvi”. Apvienībā ietilpa: Vissavienības praktiskās bioķīmijas zinātniskās pētniecības institūts ”IREA”, Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīca un Ražotne Nr.1. rūpnīca “Reaģents”. Par apvienības ģenerāldirektoru iecēla V. Zamahu.
Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīca bija apvienības eksperimentālā bāze, kurā praktiski apguva un pilnveidoja jaunas tehnoloģijas ķīmisko reaktīvu un bioķīmisko preparātu izveidei un agrāk importēto ķīmisko reaktīvu un bioķīmisko preparātu rūpnieciskai ražošanai. 1985. gadā Zinātniskā ražošanas ražojošā apvienība” Bioķīmiskie Reaktīvi” mainīja nosaukumu uz Zinātnisko ražošanas apvienību “Biolar”, jeb ZRA “Biolar”.
Rūpnīcas pamatnodarbošanās,
sasniegumi, zinātniskie atklājumi
Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas pamatfunkcija bija izstrādāt un ieviest ražošanā jaunas ķīmisko reaktīvu un bioķīmisko, organiskās sintēzes preparātus zinātniski pētnieciskā darba, pārtikas rūpniecības, medicīniskās rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Rūpnīcas ražotajā sortimentā ietilpa arī slepeni produkti militārajām un kosmosa izpētes vajadzībām, piemēram, Padomju Savienības kosmonautu aptieciņās bija “Bioķīmisko reaktīvu” ražotais “Fenibuts”.
Zinātne
Rūpnīca regulāri sadarbojās zinātniskās izpētes jomā ar Maskavas, Ļeņingradas, Rīgas zinātniski pētnieciskajiem institūtiem, lai uzlabotu pētniecības darbu un iegūtu labākus rezultātus. Rūpnīca atšķirībā no pārējām Olaines ražotnēm, ne tikai ražoja, bet arī sniedza lielu ieguldījumu ķīmijas, molekulārās bioloģijas un gēnu inženierijas jomā. Rūpnīca ražoja arī ķīmiskos preparātus nezāļu iznīcināšanai tīrumos, kas bija pieprasīts produkts kolhozos un padomju saimniecībās. Daudzi zinātnieki un zinātniskie darbinieki, kas strādāja pie pētījumiem bija Olaines 35. Profesionāli tehniskās skolas un daudzu citu augstskolas un tehnikumu absolventi. Ķīmisko savienojumu iegūšanas metodes jau tika pētītas pirms rūpnīcas cehi, un laboratorija tika nodota ekspluatācijā.
1962. gada 31. augustā tika izveidots Specializētais konstruktoru birojs piperazīna rūpnieciskās ražošanas metodes izstrādāšanai. 1970. gadā rūpnīcā izveidoja Zinātniski – tehniskās un ekonomiskās informācijas patentu nodaļu, par kuras vadītāju iecēla Uldi Kauliņu. Nodaļas uzdevums bija jaunu preparātu apzināšana, iegūšanas metožu meklēšana un informatīvo materiālu sagatavošana. Nodaļa organizēja zinātniskās konferences, sanāksmes un citus pasākumus. Nodaļā bija plaša zinātniskās literatūras bibliotēka, kuras uzdevums bija apgādāt inženier – tehniskos darbiniekus ar zinātnisko un tehnisko literatūru. 1985. gadā bibliotēkā bija 10 000 zinātnisko literatūras vienību. Rūpnīcas zinātniskie darbinieki bija no visas Padomju Savienības. Daļa darbinieki bija beiguši Latvijas PSR augstskolas – LU, LLU, RPI ( Rīgas Politehniskais Institūts).
Itakonskābes cehā astoņdesmito gadu sākumā tika veikti pētījumi cukura aizstāšanai ar lētāku materiālu, bet pētījums netika pabeigts, jo 1990. gadā itakonskābes ražošanu pārtrauca. Rūpnīcas centrālā laboratorija analīžu un pētījumu veikšanai tika apgādāta ar modernāko ārzemju aparatūru un iekārtām. Rūpnīca pētnieciskajā darbā sadarbojās arī ar citiem institūtiem un organizācijām, kas uz līgumu pamata strādāja rūpnīcas zinātnisko pētījumu vajadzībām. Šādam ārpakalpojumam bija liels mīnuss – “ražošanas noslēpumu nopludināšana”. Kā vienu no precedentiem var minēt fenibuta ražošanu. Šajā sakarā bija iesaistīta PSRS Augstākā Padome, kas palīdzēja šīs vielas autortiesību nostiprināšanu. Rūpnīcā izveidoja patentu un racionalizācijas grupu, kas vēlāk tika pārveidota par nodaļu. Nodaļa sekmīgi aizsargāja rūpnīcas intelektuālā īpašuma tiesības, un līdz 1990. gadam rūpnīca saņēma 512 autorapliecības par izveidoto produkciju. Rūpnīcas zinātniskie darbinieki rakstīja zinātniskās publikācijas laikrakstos, zinātniskajos žurnālos, un veidoja konferenču materiālus. Līdz 1990. gadam bija publicēti 1220 zinātniskie darbi.
Ražošana
Bez pētījumiem rūpnīca arī kāpināja produkcijas apjomus. Organiskās sintēzes cehā 1979. gadā saražoja produkciju 10,3 miljonu rubļu apmērā. 1979. gadā Bioķīmisko preparātu cehā saražotās produkcijas peļņa bija 6,6 miljonu rubļu. Ražošanā izmantoto izejvielu apmēri ir milzīgi. Izmantoti galvenokārt pārtikas produkti. Laika posmā no 1966. gada līdz 1978. gadam ražošanā izmantotas 44,6 tonnas maize rauga, 2 miljoni olu, 30 tonnu cūku asinis, 4,5 tonnas dzīvnieku nieres un cukuru.
1988. gadā rūpnīcas ražošanas tempi strauji kritās. 1988. gadā ZRA “Biolar” ražošanas tempi tika samazināti līdz 75 tonnām. 1991. gadā strauji samazinājās ražotās produkcijas klāsts. 1992. gadā ZRA “Biolar” kļuva par Latvijas valsts firmu “Biolar”.
Rūpnīcas turpmākā attīstība
1992. gadā zinātniskā ražošanas apvienība “Biolar” kļuva par valsts firmu ar nosaukumu “Biolar”. Pārmaiņu rezultātā visvairāk darbu zaudēja zinātniskais personāls. Netika veikti pētījumi un zinātniskie atklājumi.
Rūpnīca bija kļuvusi par Lietišķās bioķīmijas centru. Rūpnīca ražošanas jaudu bija samazinājusi līdz minimuma kā rezultātā rūpnīcai nebija ienākumu un līdzekļu par ko norēķināties ar darbiniekiem un patērēto elektroenerģiju. 1992. gada jūlijā rūpnīcas kopējais parāds par patērēto elektroenerģiju un transporta pakalpojumiem sasniedza 16 miljonus rubļu. 1994. gadā “Biolar” kā valsts firma beidza pastāvēt.
1995. gadā uz ZRA “Biolar” bāzes tika izveidots
jauns uzņēmums SIA “Latbio”.
Par uzņēmuma ģenerāldirektoru kļuva Jurijs Daņilko, kas ar savu pieredzi un zināšanām nomainīja rūpnīcas ražotās produkcijas sortimentu, ieguldīja līdzekļus zinātniskajā izpētē un palielināja ražošanas apjomus. Uzņēmums nodarbojās ar eksperimentālām izstrādēm ķīmijas jomā un tehnoloģiski sarežģītu ķīmisko produktu ražošanu. Produkcija tika eksportēta galvenokārt uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Baltijas valstīm. Rūpnīca arī finansiāli atbalstīja Latvijas hokeja izlasi un Latvijas futbola izlasi.
1996. gads – Notika ražošanas uzņēmuma SIA "Nitra" (dibināta 1987. gadā) gatavo krāsu un laku izstrādājumu ražošanas jaudu pārcelšana uz rūpnīcas teritoriju. Tika arī nodots ekspluatācijā metāla taras ražošanas cehs krāsu un laku ražotnes vajadzībām.
Tika uzsākta sikkatīvu (piedeva krāsu un laku žūšanas paātrināšanai) ražošana. Pirmā jaukto sikatīvu ražotne pēcpadomijas teritorijā.
Nodota ekspluatācijā akrila sveķu ražotne.
Nodota ekspluatācijā Azo-iniciatora - AIBN ražotne.
Nodots ekspluatācijā jauns alkīda sveķu ražošanas cehs.
Uzsākta plastifikatoru ražošana.
1999. gads - noslēgts līgums starp SIA "Latbio" un Latvijas Privatizācijas valsts aģentūru par "Biolar" rūpnīcas izpirkšanu un privatizāciju.
2002. gads – gadā rūpnīca tika privatizēta un taja pašā gadā, ķīmijas ražošana SIA “Latbio” un laku-krāsu ražošana SIA “Nitra”, tika apvienotas vienā uzņēmumā.
Pēc privatizācijas rūpnīcas nosaukums no SIA “Latbio” tika mainīts uz SIA “Olaines Ķīmiskā rūpnīca BIOLARS”. Par jaunā uzņēmuma vadītāju kļuva Jurijs Daņilko.
Tiek uzsākta konservu laku ražošana (konservēšanas taras apstrādei).
Tiek uzsākta acetonitrila ražošana ar augstu attīrīšanas pakāpi farmācijas rūpniecībai.
Nodotas ekspluatācijā jaunas, pilnībā automātiskas ražošanas līnijas Azo-iniciatora – AIBN ražošanai, palielinot produkcijas izlaidi.
Nodota ekspluatācijā jauna iekārta, Azo-iniciatora – AIVN ražošanai.
2017. gads – Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Olaines ķīmiskā rūpnīca BIOLAR" pārveidota par akciju sabiedrību - AS "Olaines ķīmiskā rūpnīca BIOLAR".
2017. gads - modernizēta un nodota ekspluatācijā, jauna moderna attīrīšanas iekārta, bioloģiskai notekūdeņu attīrīšanai.
2022.–2025. Tiek plānota notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārtu modernizācija un to nodošana ekspluatācijā. Plānots nodot ekspluatācijā jauno pilnībā automātisko Azo-iniciatora - AIVN ražošanas līniju, palielinot ražošanas apjomu. Plānots nodot ekspluatācijā jauno Azo-iniciatoru ražotni - ADVN.
Olaines ķīmiskā rūpnīca “BIOLARS” šodien – uzņēmums ar efektīvām iekārtām, augstu ražošanas kultūru un tehniski-ekonomiskiem rādītājiem. Uzņēmuma politikas pamats ir Latvijas un ārvalstu tirgus nodrošināšana ar augstas kvalitātes produkciju, kas izstrādāta atbilstoši Latvijas ķīmijas skolas labākajām tradīcijām, šodienas vajadzībām un patērētāju prasībām.
Uzņēmums mūsdienās specializējas uz eksperimentālām izstrādēm ķīmijas jomā, tehnoloģiski sarežģītu ķīmisko produktu ražošanu, laku un krāsu rūpniecības pusproduktiem, kā arī ražo gatavus laku un krāsu izstrādājumus. Uzņēmums ražo arī celtniecības, auto un sadzīves ķīmiju. Uzņēmumā ir vairākas laboratorijas, kas nodarbojās ar ķīmisko produktu un procesu zinātnisko izpēti.
Ieejot tirgus ekonomikā, pielietojot jaunās saimniekošanas metodes, uzņēmums meklēja ceļus atjaunot izjauktos vertikālos un horizontālos sakarus.
Mūsdienīgas tehnoloģijas un darbinieku profesionālisms, jaudīga ražošanas bāze, kā ari attīstīta uzņēmuma infrastruktūra {dzelzceļa pievedceļš, noliktavu telpas, iespēja izkraut, iekraut un apstrādāt kravas), ostas ar ķīmiskiem termināliem tuvums, izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums virzienā Austrumi – Rietumi ir labs pamats ražošanas apjomu palielināšanai un veiksmīgai, savstarpēji izdevīgai partnerībai.